“Forevers” sadarbībā ar Mārtiņu Sirmo izveido unikālu stāstu, kas atklāj Latvijas virtuvi 100 gados!
Lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers” sadarbībā ar domubiedriem – pavāru Mārtiņu Sirmo, pavārgrāmatu autori Antoņinu Masiļūni un ēdienu pētnieci, Dr. art. Astru Spalvēnu – veicis pētniecisku apskatu “10 desmitgades, 10 garšīgi stāsti”, kas atklāj Latvijas virtuves veidošanās tradīcijas 100 gados.
Projekts ieskicē, kā ēst gatavošanas tradīcijas ietekmējuši vēsturiskie līkloči, dzīvojot gan pārticības, gan deficīta apstākļos, kā arī ļauj secināt, kas veidojis Latvijas virtuvi, kādu to zinām šodien. “Forevers” apskats meklē arī atbildes uz aktuālo jautājumu, kāda būs Latvijas virtuve nākamajās desmitgadēs? Katras desmitgades stāsts apskatīts no gaļas ēdienu prizmas, izceļot sava laika spilgtāko oriģinālrecepti no Latvijā populārām tā laika pavārgrāmatām.
Stāsta Astra Spalvēna: “Šajā laika periodā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, eksperimenti, intensīva dažādu ietekmju saplūšana, standartu izveidošanās un noārdīšanās. 20. gadsimta gaitā izveidojušās kulinārās tradīcijas un izpratne par ēdienu radījušas mūsdienu Latvijas virtuvi, kas nebaidās pieņemt svešo un lepojas ar savējo. Lapojot grāmatu pēc grāmatas hronoloģiskā secībā, iespējams piefiksēt gan tos ēdienus, kas tikuši aprakstīti desmitgadi pēc desmitgades, kaut arī mainīti laikmeta prasību ietekmē, gan tos ēdienus, kas kādā brīdī ienākuši pavisam no jauna. Vienlaikus ir iespējams uzzināt arī par ēdieniem, kas dažādu iemeslu dēļ no pavārgrāmatām izzuduši.”
Kas pamudinājis pētīt Latvijas virtuvi, stāsta projekta idejas iniciatore, “Forevers” mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša : “Īsumā pateikt, kāda ir Latvijas virtuve, ir ļoti grūti, jo katram ir savs atskaites punkts – ģimenes tradīcijas, ierastas ikdienas maltītes un nemitīgi jaunu garšu meklējumi. Lai arī tas viss ir veidojis un joprojām veido Latvijas virtuvi, sava ietekme ir bijusi arī vēsturiskajiem notikumiem, kas arī pamudināja pievērsties pilnīgam apskatam par Latvijas virtuves un mūsu paradumu veidošanos. Jāatzīst, ka gaļas ēdieni vienmēr ir bijuši neatņemama Latvijas virtuves sastāvdaļa, un caur tiem arī redzam, cik pārtikuši esam bijuši, kādas ietekmes mūs skārušas, kā mainījušies paradumi, meklējot jaunas gaļas ēdienu garšas.”
Raksturojot gaļas ēdienu tradīcijas no desmitgades uz desmitgadi, var redzēt, ka ar pirmās desmitgades ēdienu tiek pasvītrota labklājība, tāpēc Latvijas valsts dibināšanas desmitgades (1918 - 1928) spilgtākais ēdiens ir cepetis. Tikmēr kara laikā (1939 - 1948) tiek meklēti risinājumi, kā paēst arī ar salīdzinoši mazu gaļas daudzumu un tāpēc šī laika recepte ir “Kāpostu vīstoklis”, kura pagatavošanai ir vajadzīgs mazāk gaļas, bet vairāk blakus piedevu. Savukārt padomju gados bija visādi posmi – tika meklēti veidi, kā no mazāka gaļas daudzuma pagatavot vairāk, piemēram, panējot karbonādi. Tajā laikā ienāca arī plašās savienības elpa – sestās desmitgades (1969 - 1978) spilgts piemērs ir “Šašliks”, kas parāda, kā Padomju Savienības kultūru apmaiņu ietekmē Latvijas virtuvē ienāk Kaukāzu virtuves vēsmas, un, kā redzam – uz palikšanu! Savukārt 1979. - 1988. gada desmitgades spilgtākais ēdiens “Rasols”, kuras receptes autore veiktajā apskatā ir “Forevers” projekta domubiedre Antoņina Masiļūne, dažādos atvasinājumos dzīvo vēl šodien.
Tikmēr šefpavārs Mārtiņš Sirmais neslēpj, ka zinot, kādas ir Latvijas virtuves paražas un Latvijas iedzīvotāju garšas izjūta, ir iespējams ieviest arī jauninājumus.
Pieredzē dalās Mārtiņš Sirmais: “Šodien pasaules virtuve saplūst ar vietējām paražām, tomēr tikai tad, kad zini, ko ēd Latvijas iedzīvotāji un saproti, kāpēc viens vai otrs ēdiens ir kļuvis par absolūto favorītu daudzu gadu garumā, ir iespējams piešķirt jaunas garšas jau ierastiem ēdieniem. “Forevers” projekts “10 desmitgades, 10 garšīgi stāsti” ir unikāls ieskats tajā, kā veidojusies mūsdienu Latvijas virtuve.”
Sekot līdzi projektam un pakāpeniski iepazīties ar “10 desmitgades, 10 garšīgi” stāstiem iespējams projekta interneta platformā www.forevers.lv/receptes
